Kopā ar 5000 uz pakalna esošajiem cilvēkiem, brāļi satikās 19.30 plašā pļavā ciemata pašā malā un nosvinēja pirmo vakara lūgšanas daļu zem skaidrām debesīm. Tur bija dziedāšana, vairāku jauniešu no dažādiem kontinentiem atšķirīgās valodās nolasīta Bībeles rakstu vieta un daži klusuma brīži. Tad kāds jauns itālis no Trentas, kas jau kādu laiku bija dzīvojis Tezē, pievienojās kopienai saņemot balto apģērbu, ko valkā brāļi.
Pēc tam brāļi un tūkstoši jauniešu no septiņdesmit valstīm, kas pavadīja nedēļu Tezē, kopā ar dažiem bērniem, devās svētceļojumā cauri ciematam. Viņi nogāja līdz mazas Romāņu baznīcas kapsētai, kurā ir apglabāts brālis Rožē un kur šajā vakarā bija novietota Ēģiptiešu draudzības ikona, kas bija tik tuva Brāļa Rožē sirdij. Tad visi devās uz Izlīgšanas Baznīcu, kurā tika noturēta otrā vakara lūgšanas daļa: tika nolasīts augšāmcelšanās evaņģēlijs un tūkstošiem mazu svecīšu katra cilvēka rokās tika iedegtas, lai simbolizētu augšāmcelšanās cerību.
Brālis Aloīzs teica sekojošu lūgšanu un šie bija vienīgie izrunātie vārdi:
Mīlestības Dievs, mēs pateicamies par Tevis doto mūsu brāļa Rožē, kurš nomira piecus gadus atpakaļ un kurš ieradās šajā mazajā Tezē ciematā viens 70 gadus atpakaļ, dzīvi.Viņš dedzīgi alka dzīvot Tavā paļāvībā un izteikt Tavu nebeidzamo laipnību katram cilvēkam, ticīgam vai neticīgam – Tu, dzīvais Dievs, kas nenosoda, kas nevienu neizslēdz no savas mīlestības.Šajā paļāvībā Tu palīdzēji viņam atrast miera un prieka avotu: sirds mieru, kas viņu padarīja par mira radītāju starp cilvēkiem.Tāpat kā Jānis Kristītājs, viņš tikai vēlējās sagatavot ceļu Kristum, atkal savest kopā tavus cilvēkus un ikvienam pateikt: „Dievs ir tev tuvu klāt!”Griezties pie Tevis, mīlestības Dievs, un būt kopā ar visnabadzīgākajiem viņam bija divas nenošķiramas lietas. Atvieglot ciešanas, uzņemt, īpaši jaunus cilvēkus, klausīties tā, lai saprastu visus pārējos: šī bija tā taka, ko Tu atvēri, lai sekotu Jēzum Kristum un būtu paklausīgam Svētajam Garam.Viņš izvēlējās ar visu savu spēku mīlēt nabagos un ievainojamos, kas, kā viņš pats teica, bija līdzīgi viņam.Viņš mīlēja Tavu Baznīcu, kas saved kopā ticīgos kopībā, kas sniedzas pāri visām robežām – politiskām, sociālām vai kulturālām. Tā viņam bija cerības zīme par cilvēci, kas ir izlīgusi.Mēs Tev pateicamies par iespēju viņu atcerēties ar visu Baznīcu. Pāvesta Benedikta vārdi sasniedza tieši mūsu sirdis, kad viņš rakstīja, „Lai viņa liecība par svētuma ekumenismu mūs iedvesmo mūsu ceļā uz vienotību”. Konstantinopoles un Maskavas patriarhi, Kenterberijas Arhibīskaps, Luterāņu un Reformistu līderi, kā arī daudzi citi, pievienojas mums, lai izteiktu savu pateicību.Palīdzi mums ar visu savu sirdi turpināt, ko Brālis Rožē aizsāka. Tāpat kā viņš, mēs vēlētos dzīvot draudzībā ar Kristu, bez kavēšanās izdzīvojot gluži praktiski pat vienu vienīgu Evaņģēlija vārdu.Kopībā ar Baznīcu visā pasaulē, un kopā ar tiem, kas ticībā ir devušies pirms mums, sākot ar apustuļiem un Mariju, mēs Tevi slavējam un mēs dziedam:„Jēzu Kristu, Iekšējā Gaisma, neļauj manai tumsai ar mani runāt. Jēzu Kristu, Iekšējā Gaisma, dod man uzņemt Tavu mīlestību.”
Lai atzīmētu šo divkāršo gadskārtu, jauniešiem ir publicēts buklets, kas satur dažus zīmīgus Brāļa Rožē tekstus: „Dzīvot mīlestībai.” Brālis Aloīzs priekšvārdā raksta: „Šeit ir dažas lapas, kas atklāj Brāļa Rožē dzīvi un domas. (...) Mantojums, ko viņš atstāja, ir dzīvs. Viņā bija pārliecība: Dievs ir savienots ar katru cilvēku, pat ar tiem, kas to nezina. Šajā paļāvībā uz Dieva klātbūtni viņš atrada mieru, ko viņš vēlējās nodot pārējiem.”
Br. Roger, Living for Love. Selected Texts. Brother Roger of Taizé 1915-2005 Les Presses de Taizé, ISBN 9782850403101
