Jaunieši un lūgšana Tezē

Kāds no brāļiem dalās pārdomās par to, kā jaunieši piedalās lūgšanā; viņš izdala trīs Tezē lūgšanas dimensijas, kas, viņaprāt, atspoguļo jauno cilvēku meklējumus.

Katru dienu trīs reizes uz Tezē pakalna viss apstājas: darbs, Bībeles studijas, diskusijas mazajās grupiņās. Zvani aicina visus uz baznīcu lūgšanai. Simtiem, dažkārt pat tūkstošiem jauniešu no daudz un dažādām pasaules valstīm lūdzas un dzied kopā ar kopienas brāļiem. Īsas dziesmas, kas tiek izdziedātas atkal un atkal, dažos vārdos izsaka pavisam vienkāršu realitāti, ko prāts var ātri aptvert. Tad vairākās valodās tiek lasīta Bībele. Katras lūgšanas centrā ir ilgs klusuma brīdis, kas piedāvā neaizvietojamu iespēju sastapties ar Dievu.

Mēs brāļi bieži esam patīkami pārsteigti par jauniešu spēju palikt mūsu baznīcā dažkārt pat stundām ilgi pēc lūgšanas, klusumā vai meditatīvas dziedāšanas pavadītiem. Pat viņi paši nereti ir pārsteigti atklājot to, cik daudz laika tie ir pavadījuši lūgšanās Tezē. Kad mēs lūdzam grupas uz satikšanos to uzturēšanās beigās un jautājam, kas viņiem visvairāk palicis atmiņā, atbilde nāk ātri un bez kavēšanās: „Lūgšana!” Un tomēr cik daudzi no tiem, kas par savu lūgšanas pieredzi runā tik pacilāti, pirmajā brīdī neliekas esam lūgšanas „eksperti”! Un tas ir vēl jo aizkustinošāk.
Mēs paši esam par to pārsteigti atkal un atkal. Kas ļauj jauniešiem lūgšanā kļūt patiesi atvērtiem iekšējam dialogam? Kā mēs spējam tos iedrošināt atklāt, ka, pat īsti nezinot, kā lūgt, pat īsti nezinot ko prasīt un ko gaidīt, Dievs jau ir ielicis mūsos ilgas pēc klātbūtnes.

Nespējot pilnībā atbildēt uz šiem jautājumiem, es tomēr pieminēšu trīs Tezē lūgšanas dimensijas, kas, manuprāt, atspoguļo jauniešu meklējumus: pieejama lūgšana, meditatīva lūgšana un sirds lūgšana.

Pieejama lūgšana

Kopienas lūgšana gadu gaitā ir mainījusies diezgan daudz; tā pastāvīgi ir kļuvusi aizvien vienkāršāka. Brālis Rožē vienmēr domāja par to, lai lūgšanā nekas neliktos nepieejams. Viņš uzskatīja, ka pārāk gara un sarežģīta teksta lasīšana varētu cilvēkiem liegt uztvert to mīlestību, ko Svētā Gara klātbūtne piedāvā lūgšanā.

Tieši šīs rūpes, kā padarīt lūgšanas iekšējo pieredzi pieejamu lielam skaitam cilvēku, ir galvenais iemesls, kāpēc kopiena izvēlējās lūgšanu ar vienkāršām un meditatīvām dziesmām. Protams, ne viss tika pielāgots jauniešiem. No vienas puses, Tezē dziedājumi savā būtībā nav dziesmas, kas rakstītas jauniešu mūzikas stilā. Es ticu, ka mūsu dziesmas sakņojas dziļi klostera tradīcijās. Ar to leksiku, kas ņemta no psalmiem, ar to meditatīvo, un pat atkārtojošo raksturu, turpinās ilgā izdziedātas lūgšanas tradīcija, kas sākās agrīnajās kopā sanākšanās Izraēlā. Būtībā kopiena iesākās ar psalmu dziedāšanu un tā vēl joprojām to turpina šodien. Bet tā vietā, lai dziedātu visu psalmu, mēs koncentrējamies uz vienu pantu, kopīgi par to meditējot, ļaujot tam atbalsoties un atrast mūsos pieredzi, kas to izcels gaismā.

Iespējams, jauniešus Tezē saviļņo sajūta, ka mēs cenšamies padarīt ticības izpausmes tik vien iespējams vienkāršas, tajā pašā laikā nepadarot tās virspusējas. Viņi instinktīvi jūt, ka šeit piedāvātā lūgšana nav tikai vienkāršs tulkojums to dzimtajā valodā, bet gan ielūgums meklējumiem, kas tos aizvedīs tālāk aiz sevis pašiem, kas, ieliekot viņu mutēs vārdus no cita laikmeta, uzmanīgi piespiež tos pakāpties malā, iztukšot sevi. Jaunieši to ļoti labi sajūt. Viņi prot atšķirt sarunas, kas caurcaurēm piepildītas ar viņiem pašiem, no tām, kas, iztīrot dažas iesakņojušās pārliecības, rada viņos jaunu vietu. Varbūt viņi sajūt, ka, pielāgojot mūsu lūgšanu viņu klātbūtnei, mēs kā kopiena vēlējāmies paplašināt savu ceļu, iekļaut visus tajā tuvībā, ko mēs vēlamies piedzīvot Dievā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai atkārtotās dziesmas izdziedātu visi kopā sanākušie, ne tikai solisti vai dziedātāji, kas atstātu kopīgai dziedāšanai tikai piedziedājumu.

Meditatīva lūgšana

Lūgšana ar Tezē dziesmām vienlaicīgi ir meditācija par Bībeli. Visu Svēto Dienā es esmu ļoti pārsteigts, kad mūsu baznīca ir pilna ar Francijas vidusskolas skolēniem un atklājot, cik dabiski 2500 jauni cilvēki izdzied vārdus no vienas no jaunākajām dziesmām Franču valodā: „Lai es gavilēju un līksmojos Tavā mīlestībā!”. Man rodas sajūta, ka, atkārtojot vienu vai divas rindas, šī dziesma tiem paver durvis, kas ved tieši uz Dieva vārdu. Tās ļauj viņiem uzņemt sevī Bībeles vārdu skaistumu un pat to „asumu”. Un tad, kad šie vārdi sirdij ir jau pazīstami un jauna atklāti tos vēlreiz pārlasot, daži no šiem tekstiem tiek izgaismoti ar pavisam negaidītu gaismu.

Es dažkārt domāju, vai mūsu izvēlētais dziedāšanas veids nav tāds kā ievads lectio divina – Dieva vārda lasīšanas veidam, kurā teksts tiek lasīts ļoti uzmanīgi, lai ļautu tam atbalsoties visās tā šķautnēs. Jūdi runā par Toras „sagremošanu”. Viens no rabīniem, kas citēts Ebreju tekstu apkopojumā no pirmajiem gadsimtiem pēc Kristus, ir teicis: „Grieziet Toru apkārt atkal un atkal visos virzienos, jo viss ir atrodams tur; tā vienīgā jums dos patiesu gudrību. Novecojiet ar šo izzināšanu un nekad to nepārtrauciet; nav nekā labāka, ko jūs varat darīt” (Mišna Abots 5, 25). Dziesmu atkārtošana Tezē atbalso šo „sagremošanu”, so Vārda ieelpošanu un izelpošanu.

Sirds lūgšana

Vēl viena no lietām, kas mani aizkustina, klausoties jauniešus runājam par Tezē lūgšanu, ir iespēja koncentrēties uz savu iekšējo būtību, ko klusuma brīdis liturģijas vidū tiem dod. Viņi prot aprakstīt to, ko šis klusuma brīdis padara iespējamu: „paskatīties uz sevi kritiski”, „klausīties savā sirdī”, „domāt par savām problēmām”, „iztukšot prātu”, „apstāties”, „ieskatīties dziļi savā pārliecībā un ticībā”, „nomest maskas”... Kad viņi ir kopā, viņiem nav bail no klusuma. Gluži pretēji, daudzi saka, ka pirmajā brīdī desmit minūtes liekas ļoti ilgs laiks, bet vēlāk, tās pašas no sevis piepildās.

Un es prātoju, vai tas, ko viņi vēlas izteikt vārdos nesaskan ar to, ko Austrumu kristieši sauc par „sirds lūgšanu” un par „sirds novērošanu”. „Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi”, ir teikts Salamana pamācībās, „jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana pamācības 4:23).

Sirds ir Bībeles cilvēku centrā, punkts, kurā saplūst visa enerģija. Austrumu tradīcijās mūkiem lūgšana ar atkārtotu īsu frāzi, kas ir saskaņota ar elpošanas ritmu, pirmkārt ir sirds lūgšana. Citiem vārdiem, tā ir mēģinājums savienot visu enerģiju, lai atļautu tai izplūst caur sirds uguni mīlestības tīģelī. Savienojot jūtas un enerģiju, sirds ir vieta, no kuras kā attīrīts ūdens var izplūst labi nodomi. Lūgšana kā modrība, atmošanās un klausīšanās ļauj mums koncentrēties, atkal pārkārtot mūsu pašu vēlmes un saskaņot tās ar mīlestību. Lūgšana ir tāda sirds sagatavošana būt vērīgai un modrai, ko dažādās situācijās prasa mīlestība.

Caur lūgšanu un klusumu jaunieši atklāj, ka viņi var iegūt jaunas sirdis, vienkāršas sirdis šī vārda sākotnējā nozīmē, sirdis bez locījumiem, nesaliektas sirdis. Pirmie kristieši runāja par lūgšanu kā „garīgo tauku”, kas nomāc mūsu domas un vēlmes, kausēšanas veidu. Locījumu tēls ir tikpat skaidrs: nesaliekta sirds ir sirds, kas ir izģērbta līdz palicis tikai pats būtiskākais, sirds, kas paliek savu vēlmju tuvumā un tādā veidā saredz daudz skaidrāk, ka Dievs to aicina būt radošai. „Katra iekšējā vēlme, kas aicina mūs būt tuvāk Dievam, ir lūgšana. Jūsu vēlēšanās vien jau ir lūgšana. Pastāv iekšēja lūgšana, kas nekad nebeidzas: tavas alkas. Ja tu vēlies lūgt, nekad nepārstāj alkt un ilgoties.” (Svētais Augustīns, 37.psalma komentārs).

Netraucēta un atvērta noteiktai tīrībai, sirds arī iemācās būt nobriedušāka savā intuīcijā un lēmumos. Tā arī iemācās sazīmēt sava izvēlētā dzīves ceļa aprises, saskatīt un atšķirt delikātas situācijas un strupceļus. Šajā nozīmē, es ceru, ka jaunieši saprot, ka „Lūgšana mūs nepadara par mazāk iesaistītiem pasaules notikumos. Gluži pretēji, nekas nevar būt atbildīgāks par lūgšanu. Jo vienkāršāku un pazemīgāku mēs veidojam savu lūgšanu, jo vairāk mēs tiekam aicināti mīlēt un izteikt to ar savu dzīvi.” (Brālis Rožē, „2005.gada vēstule, Miera Nākotne”)

Ar šīm trim lūgšanas dimensijām, ko mēs cenšamies dalīt ar jauniešiem: sevis „nolikšana malā”, Rakstu „sagremošana” un sirds „modra klausīšanās”, mūsu dziļākā vēlēšanās ir darīt tiem zināmu Brāļa Rožē pārliecību, ko viņš mums atstāja savā pēdējā, Nepabeigtajā vēstulē:
„Kaut ikviens saprastu, ka Dievs ir ar mums pat visdziļākajā vientulībā. Katram cilvēkam viņš saka: „Tu esi dārgs manās acīs, tu esi vērtīgs man, un es tevi mīlu.” Jā, Dievs var vienīgi dāvāt savu mīlestību, tajā ir viss Evaņģēlijs.”

« Lūgšana un dziesma »

Lai iepazītos ar Tezē lūgšanu, noklausītos dažas no dziesmām, lasītu mūziku un padarītu klusuma vērtību dziļāku.

Printed from: http://www.taize.fr/lv_article14270.html - 23 August 2019
Copyright © 2019 - Ateliers et Presses de Taizé, Taizé Community, 71250 France