Elizabete no Latvijas bija daļa no brīvprātīgo komandas, kas palīdzēja tikšanās laikā. Viņa raksta:
Tas bija fantastiski, cik daudz jaunu cilvēku ieradās mūsu pašu Rīgā. Kā brīvprātīgā es biju priecīga un saviļņota būt maza daļa no šīm trim skaistajām dienām. Es piedzīvoju lielu uzticību un paļāvību no šiem jaunajiem svētceļniekiem. Būt kopā lūgšanās Vecās Sv. Ģertrūdes un Sv. Pētera baznīcā, satikt jaunus cilvēkus un redzēt draugus no Tezē lika man saprast, ka Dievs darbojas, lai kur mēs dotos un dzīvotu. Es domāju, ka pēc šīm dienām mūsos Latvijā un Austrumeiropā ir vairāk cerības nekā jebkad agrāk.
Uzņemšana Rīgā un ģimeņu viesmīlība
Kopā ar jauniešiem no Latvijas, vairāki simti dalībnieku ieradās no citām Baltijas valstīm, Ukrainas, Polijas, Baltkrievijas un Krievijas. Vēl citi mazākās grupās vai individuāli ieradās no dažādām Eiropas valstīm.
Ierodoties grupas un individuālie dalībnieki tika aicināti doties uz Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcu, kur notika dalībnieku uzņemšana. Katrs dalībnieks tur saņēma tikšanās programmu, kas bija pieejama dažādās valodās (latviešu, angļu, krievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu) un tika nosūtīts uz draudzi. Šajā draudzē jaunieši tika nosūtīti uz savām viesģimenēm; visi dalībnieki palika pie vietējiem iedzīvotājiem. Divi no viņiem, Talhita un Filips (Philip) no Vācijas pirmās dienas noslēgumā sacīja:
Kad mēs nokļuvām Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, kur sākumā visi tika uzņemti, mēs piedzīvojām un sajutām viesmīlību, siltumu un prieku. Rīgas tikšanās organizatori bija spējuši atkārtot Tezē īpašo atmosfēru šajā vietā un mēs pēkšņi sajutāmies kā mājās. Šī ir mūsu pirmā tikšanās ārpus Tezē un mēs nevaram sagaidīt, kad varēsim dalīties savā ticībā un viedoklī ar citiem un dot savu ieguldījumu šajā bagātinošajā pieredzē.
Vēl viena jauniete, Sofija (Sophie) no Zviedrijas, aprakstīja viesmīlību, ko viņa saņēma no kāda cilvēka Rīgā:
Mani uzņēma jauna sieviete aptuveni manā vecumā, kura mani ieaicināja savā mazajā dzīvoklī. Mēs atklājām, neskatoties uz mūsu atšķirīgajām dzīvēm, mēs esam daudzējādā ziņā līdzīgas. Mums bija daudz jautājumu par ticību un reliģiju. Es dalījos savos uzskatos par reliģiju, pie kuriem viņa nebija radusi savā valstī. Mēs palikām augšā vakaros, dzerot tēju, diskutējot par reliģiju un par to, kas mūs padara par kristiešiem. Tas bija ļoti interesanti. Es iedrošināju viņu doties uz Tezē lūgšanu Sv. Pētera baznīcā sestdienas vakarā, un viņai tā ļoti patika. Īpaši ar svecītēm.
Brālis Aloīzs īpaši uzsvēra savu pateicību Rīgas baznīcām un viesģimenēm vienā no savām meditācijām:
Mums Tezē brāļiem ir prieks piedalīties Rīgā šajā uzticības svētceļojuma uz zemes posmā. [...] Vispirms mēs vēlētos pateikties visiem tiem, kas mūs uzņem. Starp tām dāvanām, ko Dievs ir devis latviešiem, ir arī viesmīlības dāvana. Un Baltijas valstu jauniešiem vēl ir daudz citu vērtību, ar ko dalīties. Mēs ar nepacietību gaidām, kad varēsim tās iepazīt.
Kopīgās lūgšanas pulcēja kopā 2000 cilvēku Rīgas centrā
Visas nedēļas nogales laikā centrālā tikšanās vieta bija Sv. Pētera luterāņu baznīca Rīgas vēsturiskajā centrā, kurā tika noturētas visas lūgšanas. Sestdienas vakarā gan katoļu, gan luterāņu arhibīskapi, Zbigņevs Stankevičs un Jānis Vanags, sveica tikšanās dalībniekus.
Lūgšanā piedalījās arī Pareizticīgo baznīcas metropolitēns Rīgā, jo pareizticīgo baznīca atbalstīja tikšanos, vadot divus seminārus un uzņemot dalībniekus pareizticīgo liturģiskajā dievkalpojumā svētdienas rītā. Baptistu un metodistu kopienas arī piedalījās jauniešu uzņemšanā
Sestdienas semināri: iespaidīga tēmu izvēle
Sestdienas pēcpusdienā tika piedāvāti semināri par daudz dažādām tēmām, ieskaitot „Klusums un iekšējā lūgšana” ar luterāņu arhibīskapu, „Vienotība. Izlīgums. Kopība.” ar katoļu arhibīskapu, „Ievads pareizticīgo ikonogrāfijā”, „Kalpošana nabadzīgajiem”.
Divas jaunas cilvēktiesību juristes vadīja semināru par tēmu „Izlīguma un samierināšanās nozīme mūsdienu sabiedrībā”. Pēc šīs pieredzes Ilze un Arina no Latvijas rakstīja:
Šo divu semināru laikā mēs bijām priecīgas redzēt, ka cilvēki dalījās ar savām domām un šaubām. Vēl joprojām pastāv liela nedrošība un jauniešiem ir vajadzīgs tas iedrošinājums, ko var sniegt paļāvība uz Dievu un Dieva solījumu mums. Bet mēs arī sapratām, ka viņi vēlas spert to pirmo soli, lai kļūtu par miera nesējiem savā kopienā. Pirmajam solim nav jābūt iespaidīgam žestam vai kaut kam ar milzīgu valstisku ietekmi; tā var būt vienkārša saruna vai tikai vēlme uzklausīt tos, kas mūs ir sāpinājuši. Ir brīnišķīgi apjaust, ka klausoties citu cilvēku pieredzē un daloties savējā, mēs visi kopā nonācām pie tās pašas domas, ko brālis Aloīzs vēlāk izteica svētdienas lūgšanā – miers un izlīgums vispirmām kārtām sākās ar katru no mums.
Jauna sieviete no Zviedrijas, Martina, par šo semināru rakstīja:
Pēc tikšanās Rīgā, dalīšanās par tēmas „kļūt par zemes sāli” nozīmi un piedalīšanās seminārā par izlīguma un samierināšanās nozīmi sabiedrībā, es sāku daudz ko pārdomāt. Ko mēs varam darīt kā vienkārši cilvēki, lai darītu šo pasauli tādu, kādai tai jābūt? Viena no lielākajām briesmām konfliktos starp cilvēkiem, tautām un/vai etniskām grupām ir otras puses dehumanizācija jeb neuzskatīšana par cilvēkiem. Es domāju, ka vienīgi tad, kad mēs sākam uztvert otru cilvēku vai grupu kā cilvēkus, mēs varam izlīgt.
Šībrīža grūtību iezīmēta tikšanās
Dažos gadījumos, īpaši daloties pārdomās mazākās grupiņās, tika pieminēti jautājumi, kas skar Latvijas vēsturi un identitāti. Šībrīža saspringtā situācija padarīja vēl īpašāku jauniešu no Ukrainas un Krievijas klātbūtni. Kādā no vakariem to pieminēja arī brālis Aloīzs:
Šajās dienās mēs dalāmies priekā, kas nāk no Dieva, taču arī neaizmirstam, ka ikviens no mums nes sev līdzi kādu nastu, reizēm pat ļoti smagu. Dažiem tās ir personiskas ciešanas, citiem – nākotnes perspektīvu trūkums, vēl citi nes savas tautas nastas. Es īpaši domāju par Krievijas un Ukrainas jauniešiem. […] Kas mūs sapulcinājis šajās dienās Rīgā? Pasaulē, kurā redzam tik daudz bruņotu un cita veida konfliktu, mēs esam ieradušies kā miera un paļāvības svētceļnieki. Mēs priecājamies būt kopā, būdami tik dažādi un reizē jūtot dziļu solidaritāti. Mēs pateicamies Dievam, ka Viņš pāri robežām un kultūrām savedis mūs kopā šajā unikālajā kopībā – Baznīcā.
Pēc tikšanās divi jaunieši no Krievijas savā rakstītajā runāja par šīs tikšanās sarežģīto reģionālo kontekstu. Varja (Varia) no Sanktpēterburgas teica:
Kādas lūgšanas laikā es sapratu, cik laimīga esmu atrasties starp cilvēkiem, kas ar priecīgu sirdi kopā lūdz Kungu, kur mēs aizmistam par šķelšanos un naidīgumu. Atkal un atkal es sajutu, ka vienkārša un draudzīga attieksme un viesmīlība mums palīdz pārvarēt aizspriedumus. Kopīga lūgšana mūsu pašu valodās bija draudzības zīme. Tā bija tikšanās redzamā daļa. Neredzamā daļa ir piedzīvot Dieva klātbūtni tik tuvu mūsu sirdīm.
Un Miša (Misha) no Maskavas rakstīja:
Mūsu reģionā mūsos ir daudz dusmu dēļ mūsu attiecību sarežģītās vēstures un dēļ dažiem konfliktiem, kas risinās vēl šobrīd. Tādēļ es devos uz tikšanos Rīgā, cerot uz brīnumu – vienkāršu būšanu kopā Kunga priekšā. Netiesājot, bet lūdzoties. Kopā. Un vienam par otru. Un es esmu pateicīgs tikšanās organizatoriem par to, ka viņi neizlikās, ka šie jautājumi nav svarīgi, bet ka viņi vienmēr runāja par tiem ar lielu uzmanību un takta sajūtu. Bez tam, šībrīža situācijas kontekstā mūsu reģionā, kopīgi dziedāt krievu valodā tikšanās laikā Rīgā – neskatoties uz šīm grūtībām – tā man bija cerības zīme.
Ilgas sagatavošanās rezultāts
Nedēļas nogales tikšanās tika sagatavota vairāku mēnešu garumā. Tikšanās sagatavošanā īpaši bija iesaistīta grupa jauniešu no dažādām baznīcām, ko atbalstīja viņu mācītāji. Pavasarī uz Latviju devās Tezē sūtītas divas jaunas brīvprātīgās. Marija (Maria) no Rumānijas bija viena no viņām:
Kopš mēs apciemojām Latviju pirmo reizi 2014.gada maijā, divarpus nedēļu garumā es varēju redzēt un sajust Latviešu lielo vēlēšanos, lai šī tikšanās notiktu – vēlēšanos dalīties, uzņemt citus, būt iepazītiem un radīt jaunas saites cilvēces un kristiešu ģimenē. Man ir liels prieks šajās dienās būt šeit un redzēt, ka šī tikšanās notiek – redzēt pazīstamas sejas, kas izstaro tik daudz prieka, baznīcu, kas pilna ar jauniem cilvēkiem un sajust vienotību pāri mūsu robežām. Kā vienmēr, šī tikšanās ir liela cerības zīme tiem, kas tajā tieši vai netieši piedalās.
Otra brīvprātīgā, Mērija (Mary), arī piedalījās tikšanās:
Mēs esam ļoti laimīgas būt atpakaļ Rīgā! Kā brīvprātīgās no Tezē mēs bijām Latvijā maijā, lai informētu un aicinātu jauniešus uz šo Baltijas tikšanos. Un šobrīd šī tikšanās notiek brīnišķīgā atmosfērā. Latvieši ir ļoti priecīgi uzņemt cilvēkus no dažādām valstīm. Mēs kopā lūdzamies, kopā dziedam, kopā ēdam – visi „kopā” Dievā! Ir ļoti skaisti to redzēt un sajust. Dievs svētī mūs un ļauj mums būt tikpat uzmanīgiem vienam pret otru cik uzmanīgi mēs esam šobrīd.
Vairāk informācijas: https://www.facebook.com/taizeriga2014 vai www.taizeriga2014.lv