Visas dienas garumā jaunieši no dažādām Latvijas vietām palīdzēja sapost baznīcu vakara lūgšanai, pušķojot to ar ziediem, svecītēm un Tezē brāļu atvestajām ikonām, no kurām viena – Draudzības ikona – ceļo pa dažādiem Latvijas dievnamiem jau kopš 2007. gada Tezē kopienas rīkotās ikgadējās Eiropas jauniešu tikšanās reizes. Ikona veidota mūsu ēras 6. gadsimtā Ēģiptē. Tajā redzams Jēzus, kurš ir uzlicis roku uz sava drauga pleca, tādējādi apliecinot, ka Viņš vienmēr ir mīlestībā mums līdzās, un aicinot arī mūs palikt citam ar citu šādā draudzībā. Arī šī Tezē lūgšana Rīgā ļāva piedzīvot unikālu kopības izjūtu – starp Latvijas kristiešiem un brāļiem no kopienas Francijā, starp dažādu paaudžu un dažādu konfesiju ticīgajiem, kā arī starp Baltijas valstīm, jo brāļi secīgi viesojās gan Lietuvā, gan Latvijā, gan Igaunijā.

Lūgšanas laikā izskanēja daudz slavas un pateicības dziesmu, klātesošos uzrunāja Tezē kopienas brālis Aloizs un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskaps Pāvils Brūvers, bet priesteris Ilmārs Tolstovs nolasīja Romas katoļu baznīcas kardināla Jāņa Pujata vēstījumu. Bīskaps Pāvils Brūvers atzina, ka, lai arī pats līdz šim nav viesojies Tezē kopienā, viņš ir dzirdējis daudz labu vārdu par to no daudziem luterāņu baznīcas garīdzniekiem, kuri ir apmeklējuši Tezē un kurus tur pavadītais laiks ir īpaši iedvesmojis.

Kardināls Jānis Pujats savā vēstījumā iedrošināja jauniešus turpināt Tezē uzsākto vienotības un uzticības svētceļojumu uz zemes savās draudzēs un kopienās. Viņš aicināja nebīties un neļauties šīs pasaules garam, bet drosmīgi iet pret straumi, atgādinot Tezē kopienas dibinātāja brāļa Rožē teiktos vārdus – „lai mīlestība būtu visu lietu pamatā!”.

Savukārt Tezē kopienas priors brālis Aloizs savā uzrunā akcentēja Dieva vārda un Bībeles nozīmi, norādot, ka tieši tur ir visskaidrāk rodamas Dieva atbildes uz daudzajiem jautājumiem par mūsu dzīves jēgu un laimi. Viņš atgādināja, ka, pirmkārt, Bībeles centrā ir Dieva mīlestība pret mums un mūsu mīlestība pret savu tuvāko un, otrkārt, Kristus pats ir Dieva Vārds – kad lasām Rakstus, mēs tur sastopam Viņu un veidojam personīgas attiecības ar Dievu.

Brālis Aloizs aicināja jauniešus nepalikt izolētiem savā ticības dzīvē. Viņš uzsvēra, ka pat mazās draudzēs divi vai trīs cilvēki spēj palīdzēt viens otram aizlūgt, dziedāt, kopā lasīt Rakstus un padziļināt paļāvību uz Dievu. Jo tikai šādā paļāvībā mēs rodam spēkus uzņemties atbildību savā dzīvē. Ikvienam sev ir jāuzdod jautājums: kā rīkoties brīžos, kad tiekam konfrontēti ar apkārtējās pasaules problēmām – nabadzību, netaisnību, savstarpēju neuzticēšanos starp cilvēkiem un nācijām?

Brāļa Aloiza atbilde ir šāda – dosimies pretim viens otram, pārvarēsim mūsu sabiedrības sadrumstalotību, iesim pie tiem, kuri cieš, apciemosim sabiedrības izstumtos. Viņš arī apliecināja, ka ikviens no mums, lai kādā situācijā atrastos, var sniegt savu ieguldījumu tādas civilizācijas veidošanā, kas balstās savstarpējā uzticībā, nevis aizdomās.

4. maija lūgšanas laikā bija iespēja gan kopīgi aizlūgt par kristiešu vienotību un Dieva stiprinājumu jaunajiem kristiešiem, gan nodoties personīgām lūgšanām Tezē kopienas lūgšanās tik ierastā klusuma brīža laikā, gan pazemībā un paļāvībā noliektu galvu lūgt pie Kristus krusta, tādējādi apliecinot, ka mēs uzticam Viņam visas savas raizes un grūtības, šaubas un nemieru. Vēlāk daudzi jaunieši atzina, ka lūgšana pie krusta dāvājusi dziļu mieru, Svētā Gara klātbūtnes izjūtu un ticības stiprinājumu.

Lūgšanas noslēgumā bērni pie altāra aizdedzināja svecītes un padeva tālāk šo gaismu ikvienam klātesošajam – kā Kristus augšāmcelšanās simbolu, kā gaismu, kas ir klātesoša ikviena cilvēka dzīvē un visā pasaulē. Lūgšana Rīgā tika svētīta ar īpašu vienotības izjūtu, savstarpēju sirsnību un mīlestību. Brālis Aloizs pauda prieku par to, ka tagad, pēc vairākiem gadiem, kopš svētceļnieku grupas no Latvijas tiek uzņemtas Tezē, arī paši Tezē brāļi var viesoties Latvijā.