Piektdienā 1. maijs
Šodien Viļņā ir sācies jauns Uzticības Svētceļojuma posms. Jaunieši, kas ieradās Viļņā no dažādiem Lietuvas rajoniem un citām Eiropas valstīm, tika silti sagaidīti pilsētas un tās apkārtnes 30 draudzēs. Lietuvieši šai tikšanās gatavojās jau no 2008. gada oktobra. Draudzes, kas uzņēma dalībniekus, varēja viegli atpazīt pēc baltajām ziņojumu lapām, kas karājās pie draudžu durvīm, ziņojot par uzticības svētceļojumu Viļņā. Milzīgi plakāti ar sīkāku tikšanās programmu tika izkārti uz pilsētas ziņojumu dēļiem pilsētnieku un pilsētas viesu zināšanai.
Ģimenes patiesi priecājās atvērt savas durvis jauniešiem no Latvijas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Slovākijas, Rumānijas, Horvātijas, Slovēnijas, Vācijas, Francijas, Itālijas, Šveices, Portugāles un Izraēlas.
Pēc iepazīšanās ar draudzēm un ģimenēm svētceļnieki devās uz pilsētas centru, kur norisinājās semināri par dažādām garīgām, kultūras un sociālām tēmām. Tiem sekoja vakariņas Sereikiškės parkā, kur ikvienam bija iespēja nogaršot armijas gatavotu biezputru.
Vakara lūgšana notika četrās lielākajās Viļņas vecpilsētas baznīcās – Katedrālē, Svētā Jāņa baznīcā, Franciskāņu baznīcā un Bernadīnes baznīcā. Lūgšanu laikā kardināls Audrys Bačkis, Viļņas arhibīskaps, sveica tikšanās dalībniekus dažādās valodās. Savā meditācijā brālis Aloizs atsauca atmiņā laiku, kad pirmā grupa no Baltijas valstīm ieradās Taizé 1989. gadā. Viņš pateicās kardinālam par uzaicinājumu ierasties Viļņā un izteica savu prieku par iespēju kopā svinēt tūkstoš gadu kopš Evaņģēlija ierašanās Lietuvā. Brālis Aloizs uzsvēra Bībeles vietu kristieša dzīvē. Viņš atsaucās uz Bībeli kā dārgumu, kas palīdz mums skaidrāk atklāt Dieva klātbūtni un aicina mūs uz personīgām attiecībām ar Viņu. Padomju gadu laikā, kad bija iespējams saņemt cietumsodu par Bībeles glabāšanu vien, Dieva Vārds turpināja būt par spēka avotu, kas palīdzēja cilvēkiem saglabāt ticību. Kardināla uzruna un brāļa Aloiza meditācija tika pārraidīta visās baznīcās.
Sestdienā 2. maijs
Šajā sestdienā Lietuvas galvaspilsētā atmosfēra bija ļoti īpaša. Tūkstošiem poļu lūdzās pie vieniem no vārtiem, kas ved uz Viļņas centru „Žēlastības mātes” ikonas priekšā. Saulainās pēcpusdienās centrālajās ielās daudz jauniešu spēlēja mūziku ikgadējā mūzikas festivāla ietvaros. Un šo cilvēku vidū tūkstošiem jauniešu ir spēruši soli tālāk uzticības svētceļojumā, ir nesuši prieku un slāpes pēc izlīguma ar pasaules cilvēkiem.
No rīta dalībnieki piedalījās lūgšanās pilsētas un apkārtnes draudzēs. Pēc tam visi satikās mazās grupās un dalījās pārdomās par tēmu „Kas ir tas avots, no kura mēs varam smelties dzīvi?”. Jaunieši tika arī aicināti apmeklēt „cerību vietas” un satikt tos, kas iesaistīti palīdzības sniegšanā citiem.
Pēcpusdien pēc kopā ieturētas maltītes parkā un noturētas lūgšanas četrās baznīcās, jaunieši piedalījās 18 semināros dažādās pilsētas vietās: katedrālē par Dieva aicinājumu; muzejā par valsts vēsturi Padomju Savienības laikā; Luterāņu baznīcā par tēmu „pašreizējā krīze... jaunas iespējas?”; ISM universitātē notika pārrunas kopā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem; Pareizticīgo katedrālē ar liturģisko dziesmu piemēriem grieķu, gruzīnu un krievu valodā; muzeja pagalmā par tautas mūziku un deju vairākās kultūrās; Bernadīnes baznīcā ar Ticības un Gaismas kopienu, kas kopā pulcina jauniešus ar garīgiem traucējumiem.
Tas, kas paliek daudzu jauniešu prātā pēc šīs dienas ir atziņa, ka izlīgšana ir pieejama te un tagad. Ir tik daudz jauniešu, kas ir izlēmuši sapulcēties, pat ja viņiem ir dažāda pieredze un izcelšanās. Kā brālis Aloizs teica pirmajā meditācijā, „kas par cerības zīmi - tik daudz jauniešu, kas meklē mieru un izlīgšanu!”
Svētdiena, 3. maijs
Šodien noslēdzās Viļņas tikšanās. Cik grūti bieži vien ir atvadīties vienam no otra! Šī tikšanās ir bijusi sadraudzības zīme, arī, piemēram, ģimenēm, kad tās sarūpēja viesiem garšīgas pusdienas... Pirms tam no rīta trīsdesmit draudzes, tai skaitā Pareizticīgo katedrāle un Luterāņu baznīca uzņēma jaunos svētceļniekus svētdienas dievkalpojumā.
Brālis Aloizs savā pēdējā meditācijā teica tā: „Mēs esam ļoti pateicīgi par viesmīlību, ko esam izbaudījuši šajās dienās. Mēs pateicamies baznīcu vadītājiem, kas ir atbalstījuši sagatavošanos šai tikšanās, un mēs vēlamies īpaši pateikties jauniešiem, kas ir iesaistīti Viļņas Jauniešu centrā, kā arī visiem brīvprātīgajiem. Viņu viesmīlība ir skaidra zīme tam, ka baznīca ir dzīva.”
Šajās dienās bija redzama izlīgšana, kas „tika pielietota praksē”. Daudziem tas bija ārkārtīgi īpašs mirklis pat ar vēsturisku dimensiju: tā droši vien bija pirmā reize tuvākajā vēsturē, kad tūkstošiem kristīgu jauniešu no dažādām konfesijām bija sapulcējušies no Polijas un Krievijas, no Latvija un Ukrainas, no Baltkrievijas un Rietumeiropas, visi kopā Lietuviešu uzņemti Viļņā – gavilējošā un virpuļojošā pilsētā. Augšāmceltā Kristus vārdā šie jaunieši ir aicināti būvēt miera nākotni. Ar pārliecību sākot šo ceļu savās valstīs, ar pārliecību, ka šī miera un izlīgšanas nākotne ir aizsniedzama.
