“Priekšlikumi 2020” Septembrī mēs piedzīvojām jaunu „Uzticības svētceļojuma uz zemes” posmu Keiptaunā. Dienvidāfrika ir liela un skaista valsts; lai arī mūsdienās šī valsts aizvien ir ievainota etnisko grupu šķelšanās dēļ, pirms 25 gadiem tā parādīja pasaulei spēku protestā pret aparteīdu un nevardarbīgās pārmaiņās. Šajā kontekstā par zīmi kļuva fakts, ka 1000 ģimeņu atvēra savas durvis tikšanās dalībniekiem. Šie (...)
Vēstule “Pretim jaunai solidaritātei”, turpina būt par pamatu kopīgajam ceļojumam, kas caur posmiem ved mūs uz 2015.gadu. Tā mūs aicina nākamajā gadā "meklēt redzamu sadraudzību starp visiem, kas mīl Kristu". Šeit ir četri priekšlikumi, kā pievienoties šiem meklējumiem.Kristus dāvāja savu draudzību pilnīgi visiem, neatsakoties ne no viena. Tie, kuri visā pasaulē mīl Kristu, sekojot viņam, veido milzīgu draudzīgu kopienu. Tā ir šī sadraudzība. Tieši tādēļ viņi var sniegt ieguldījumu cilvēces ievainojumu dziedināšanā: neizceļot paši sevi, veicināt solidaritātes (...)
No 2008.gada 26. līdz 30.novembrim 7000 jauniešu no dažādiem Kenijas reģioniem, kā arī no citām Āfrikas valstīm un citiem kontinentiem satikās Nairobi. Tezē kopienas rosinātās tikšanās, „Uzticības svētceļojums uz zemes” posmā jauniešus uzņēma vairāk nekā astoņdesmit dažādu Nairobi baznīcu draudzes. Šīs tikšanās mērķis bija palīdzēt radīt draudzīgākas attiecības un pārvarēt pārpratumus, kurus radījis cilvēcisko kontaktu trūkums un vēsturiskie ievainojumi. Tezē kopiena Āfrikas kontinentā ir bijusi klātesoša 55 gadus – ar mazām brāļu grupām, kas dalījušas savu dzīvi ar pašiem (...)
Miera un izlīguma meklēšana cilvēces ģimenē ir Tezē kopienas aicinājuma daļa. Pēdējos trīsdesmit gadus kopiena veido “Uzticības svētceļojumu uz zemes”, kas pulcējis vairākas jauniešu paaudzes no visiem kontinentiem. No 2008. gada 29. decembra līdz 2009. gada 2. janvārim šī svētceļojuma posmā Briselē 40 000 jauniešu no visas Eiropas vēlētos atmodināt to entuziasmu, kas iezīmēja vienotās Eiropas izveides sākumu – padarīt izlīgumu cilvēku starpā par īstenību, daloties savos līdzekļos un iespējās. Eiropas izveide: iepriekš nepieredzēts piedzīvojums Eiropai ir izdevies (...)
Kad mēs atstājām Ženēvu 1940. gadā, lai dibinātu Tezē kopienu, brāļa Rožē motivācija nāca caur šo atskārtu: lai kristieši būtu miera ieraugs cilvēcē, viņi nevar atstāt izlīgšanu savā starpā uz vēlāku laiku.Daudzus gadus vēlāk viņš šo personīgo ceļojumu raksturoja šādi: “Iezīmēts ar manas vecmāmiņas dzīves liecību, sekojot viņai es atradu pats savu kristīgo identitāti, samierinot sevī manu sākotnējo ticību ar katoliskās ticības noslēpumu, nesalaužot attiecības ne ar vienu.” Šis ceļš, ko atvēris brālis Rožē ir trausls; tas prasa daudz. Mēs neesam beiguši to pētīt. Kristū mēs piederam (...)
Evaņģēlijā mēs dzirdam Jēzus aicinājumu: „Seko man!” Vai ir iespējams atbildēt Viņam ar apņemšanos uz visu dzīvi? Mūsos katrā ir vēlēšanās pēc laimīgas nākotnes. Taču mums var būt sajūta, ka esam tik daudzu ierobežojumu sasaistīti, kā dēļ nereti uzbrūk bezcerība. Tomēr Dievs ir klātesošs: „Dieva valstība ir tuvu pie jums.” (Marka 1, 15) Mēs sajūtam Viņa klātbūtni, kad pieņemam savas dzīves situācijas tādas, kādas tās ir, lai radītu, izmantojot tos līdzekļus, kas ir mūsu rīcībā. Neviens taču nevēlas ieslīgt sapņos par idealizētu dzīvi. Pieņemsim to, kādi mēs esam, un arī to, kādi (...)
No šā gada 10. līdz 14. oktobrim Košabambā, Bolīvijā, notika Latīņamerikas jauniešu tikšanās, ko vairāku mēnešu gaitā bija sagatavojušas pilsētas un tās apkaimes draudzes un ģimenes. Tikšanās sapulcināja 7000 dalībnieku no dažādiem Bolīvijas novadiem, no visām Latīņamerikas valstīm, kā arī no vairākām Eiropas valstīm. Šī „Košabambas vēstule” 2008. gadam tiek publicēta Eiropas jauniešu tikšanās laikā Ženēvā, 2007. gada decembra beigās. IZLĪGŠANA, UGUNS Kopā ar jauniešiem, kas no visām Latīņamerikas valstīm bija ieradušies Bolīvijā, mēs uzdevām sev jautājumu: „Kādus cerības ceļus (...)
Pirms trīsdesmit gadiem brālis Rožē kādu laiku dzīvoja Kalkutā. Kopā ar brāļiem un jauniešiem no dažādiem kontinentiem viņi mitinājās kādā nabadzīgā kvartālā un palīdzēja mātei Terēzei darbā ar pamestajiem bērniem un mirstošajiem. No turienes brālis Rožē pārveda Vēstuli Dieva tautai, kas tika publicēta sakarā ar jauniešu tikšanos Parīzes Dievmātes katedrālē. Vēlāk viņš kopā ar māti Terēzi uzrakstīja vairākus citus vēstījumus un trīs grāmatas. Šis 1976. gadā Kalkutā pavadītais laiks kļuva par sēklu ilgstošai sadarbībai starp mūsu kopienu un Indijas kristiešiem. Ir sekojuši (...)
Savas nāves dienas pēcpusdienā Brālis Rožē pasauca pie sevis kādu brāli un sacīja viņam: „Pieraksti kārtīgi šos vārdus!” Sekoja ilgs klusums, kura laikā brālis centās noformulēt savu domu. Tad viņš teica: „Tādā mērā, cik daudz mūsu kopiena rada cilvēces ģimenē iespējas paplašināt…” Un brālis apklusa, jo nogurums viņam traucēja pabeigt teikumu. Šajos vārdos mēs no jauna sajūtam to degsmi, kas piemita Brālim Rožē, neskatoties uz viņa lielo vecumu. Ko viņš bija domājis ar vārdu „paplašināt”? Varbūt vēlējās teikt – darīt visu, lai ikvienam liktu labāk sajust to mīlestību, kas (...)
Šī brāļa Rožē no Tezē rakstītā vēstule ir tulkota 55 valodās (tostarp 24 Āzijas valodās) un ir tikusi publicēta uz Eiropas jauniešu tikšanos Lisabonā. Vēstule tiks pārlasīta un pārdomāta 2005. gadā gan jauniešu tikšanos laikā, kas nedēļu pēc nedēļas notiks Tezē, gan citur, Eiropā un pārējos kontinentos.«Dievs jums gatavo miera un nevis nelaimju nākotni; Viņš vēlas jums dāvāt nākotni un cerību.» [15]Daudzi šodien ilgojas pēc miera nākotnes, pēc cilvēces, kas atbrīvota no vardarbības draudiem.Ja ir tādi cilvēki, kas ir uztraukumu pārņemti par savu nākotni un tādēļ jūtas kā (...)
