Brālis Aloīzs (Alois Löser) ir dzimis 1954.gada 11.jūnijā Bavārijā un vēlāk pārcēlies uz dzīvi Štutgartē. Viņa vecāki ir dzimuši un uzauguši Studentenlandē, reģionā, kas tolaik bija daļa no Čehoslovākijas. Lai gan viņš ir vācu izcelsmes, Brāzlis Aloīzs ir Francijas pilsonis no 1984.gada un viņš ir Romas katolis. Pēc dažiem ceļojumiem uz Tezē 1970.gada sākumā, viņš palika Tezēuz gadu kā (...)
2013.gada 15.septembris
Pēc sagatavošanās laika jaunais brālis kopienas vidū izdara savu apņemšanos visas dzīves garumā. Šie ir vārdi, kuri tiek teikti, apstiprinot savu apņemšanos.Mīļais brāli, ko tu lūdz? Dieva žēlastību un savu brāļu kopienu. Brāli, paļaujies uz Dieva žēlastību: atceries, ka Kungs Kristus nāk, lai palīdzētu tavai pazemīgajai ticībai; Viņš piepilda tev savu solījumu: patiesi, neviena nav, kas atstājis visu Kristus un evaņģēlija dēļ, kas nebūtu saņēmis simtkārtīgi jau šinī laikā namus un brāļus, un māsas, un mātes, un bērnus, (...)
2011.gada 11.februāris
Viss sākās 1940. gadā, kad brālis Rožē divdesmit piecu gadu vecumā atstāja dzimto Šveici, lai dotos uz savas mātes dzimteni Franciju. Daudzus gadus viņš slimoja ar tuberkulozi un ilgās atveseļošanās laikā viņš apsvēra aicinājumu dibināt kopienu. Kad sākās Otrais pasaules karš, viņš bija pārliecināts, ka, lieki netērējot laiku, viņam ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri cieš šajā smagajā pārbaudījumā tāpat, kā to bija darījusi viņa vecmamma Pirmā pasaules kara laikā. Viņa apmešanās ciems Tezē atradās tuvu demarkācijas līnijai, kas (...)
2009.gada 15.janvāris
Šobrīd Tezē Kopienā ir vairāk kā simts brāļu, kas nāk no trīsdesmit dažādām nācijām. Tur ir gan katoļi, gan arī protestanti. Kopiena savā būtībā ir “kopienas alegorija”, kas vēlas, lai tās dzīve būtu zīme iespējamam mieram starp sašķeltajiem kristiešiem un tautām. Brāļi pelna iztiku tikai un vienīgi ar savu darbu. Viņi nepieņem ziedojumus, ne arī privātos mantojumus; kopiena sevi ziedo visnabadzīgākajiem. Daži no brāļiem (...)
Pirmkārt, Tikšanās Zargrebas Tikšanās laikā, kas bija viens no pēdējiem posmiem ticības svētceļojumā uz zemes, horvātu ģimenes savās mājās uzņēma jaunos serbus, kas bija ieradušies uz piecām lūgšanu un kopā būšanas dienām, tik drīz pēc kara, kas šīs divas tautas bija padarījusi naidīgas. Pirms kāda laika, pēc Tikšanās Lisabonā, kāds jaunietis aprakstīja “Nāciju festivālu”, kas norisinājās 31. decembrī: “Kad nozvana pusnakti, visi apskaujas. Laba vēlējumi tiek izteikti visās valodās. Jaunie draugi meklē viens otru pūlī. Mēs (...)
2007.gada 23.oktobris