Atvērtai Eiropai, solidaritātes zemei

Miera un izlīguma meklēšana cilvēces ģimenē ir Tezē kopienas aicinājuma daļa. Pēdējos trīsdesmit gadus kopiena veido “Uzticības svētceļojumu uz zemes”, kas pulcējis vairākas jauniešu paaudzes no visiem kontinentiem. No 2008. gada 29. decembra līdz 2009. gada 2. janvārim šī svētceļojuma posmā Briselē 40 000 jauniešu no visas Eiropas vēlētos atmodināt to entuziasmu, kas iezīmēja vienotās Eiropas izveides sākumu – padarīt izlīgumu cilvēku starpā par īstenību, daloties savos līdzekļos un iespējās.

Eiropas izveide: iepriekš nepieredzēts piedzīvojums

Eiropai ir izdevies nodrošināt tās vēsturē iepriekš nepiedzīvotu miera periodu. Eiropas īstenotais ceļš ir modinājis milzu cerību arī citos pasaules reģionos. Pēc tik daudziem eiropiešu konfliktiem miers ir nenovērtējama dāvana, tomēr tas nekad netiek iegūts uz visiem laikiem – ik paaudzei tas jārada no jauna.
Nepadoties vienaldzībai

Eiropas institūcijas mūsdienās nereti tiek uzlūkotas ar neizpratni un zināmu vienaldzību. Tomēr tās ir neaizstājamas, lai nodrošinātu miera nepārtrauktību šajā kontinentā. Taču institūcijas nevar aizstāt atbildību, kas jāuzņemas visos Eiropas sabiedrības līmeņos. [1] Savukārt nacionālo valstu vadītāji no savas puses var sniegt ieguldījumu jaunas attieksmes veidošanā, atsakoties no Eiropas institūciju padarīšanas par grēkāžiem ikreiz, kad jāpieņem kāds grūts lēmums.

Solidaritāte pasaules mērogā

Vienotas Eiropas izveide rod savu dziļāko nozīmi, tikai apliecinot savu vienotību ar pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem. Šo cilvēku skaits strauji pieaug! Pašreizējā situācija prasa jaunu izpratni un centienus, lai pieņemtu Eiropas institūciju palīdzības mehānismus.

Daudzi jaunieši pieprasa, lai līdzās ekonomikas globalizācijai attīstītos arī solidaritātes globalizācija. Vai kopīga labklājības mērķa dēļ bagātās valstis nav aicinātas izrādīt lielāku devību, gan investējot attīstības valstīs, gan demonstrējot uzmanīgāku un atbildīgāku attieksmi pret imigrantiem no šīm valstīm?

Veidojot personiskas attiecības savā paša kontinentā, daudzos jauniešos radusies Eiropas apzināšanās. Tas nenozīmē atsacīties no katra cilvēka vai reģiona īpašajām pazīmēm, bet drīzāk dalīties iespējās, cienot daudzveidību. Tādas iniciatīvas kā Eiropas brīvprātīgo darbs padziļinās savstarpējo sapratni starp cilvēkiem un reģioniem.

Pašreizējā finanšu krīze

Pašreizējā finanšu krīze rāda, ka ekonomika nevar ilgstoši attīstīties, neievērojot ētikas normas. Šī krīze var kļūt par izdevību, ja tā vedina domāt par mūsu prioritātēm, veidojot pasaules sabiedrību. Kāda veida attīstība mūs interesē? Kāda attīstība ir iespējama, ņemot vērā mūsu planētas ierobežotos resursus?

Jo sarežģītāka kļūst ekonomikas un finanšu sistēma, jo koordinētākai un regulētākai tai jābūt, lai atbalstītu visas cilvēces ģimenes kopīgo labumu. Šobrīd neaizstājamas kļūst pārnacionālas organizācijas, kas veidotu pamatnoteikumus, nodrošinot lielāku taisnīgumu. [2]

Divi kristiešu ieguldījumi

Evaņģēlijs veicina dzīves vienkāršību. Tas aicina ticīgos valdīt pār savām vēlmēm, lai noteiktu nevis piespiedu, bet pašu izvēlētas robežas. [3] Brīvprātīgi izvēlēta vienkāršība ļauj pretoties straumei, kas ved uz lieko, un sniedz ieguldījumu cīņā pret nabadzību.

Vēl viens kristiešu ieguldījums ir – sekmēt soļus pretim piedošanai. Šie soļi ietver atsacīšanos nodot nākamajai paaudzei naidu par mokošiem ievainojumiem. Tas nenozīmē aizmirst sāpīgo pagātni, bet gan dziedināt atmiņas caur piedošanu, pārraujot ieilguša aizvainojumam ķēdi. Bez piedošanas sabiedrībai nav nākotnes – šajā pārliecībā lielā mērā balstās spēcīgais impulss, kas ir pamatā Eiropas izveidei. [4]

Ikviens var būt līdzdalīgs civilizācijā, kurai raksturīga nevis neuzticība, bet uzticēšanās. Reizēm vēstures gaitā ir pieticis ar dažiem cilvēkiem, lai mainītu līdzsvaru par labu mieram. [5]