TAIZÉ

Brālis Aloīzs 2014

Četri priekšlikumi kā “meklēt redzamu sadraudzību starp visiem, kuri mīl Kristu”

 
Vēstule “Pretim jaunai solidaritātei”, turpina būt par pamatu kopīgajam ceļojumam, kas caur posmiem ved mūs uz 2015.gadu. Tā mūs aicina nākamajā gadā "meklēt redzamu sadraudzību starp visiem, kas mīl Kristu". Šeit ir četri priekšlikumi, kā pievienoties šiem meklējumiem.
Kristus dāvāja savu draudzību pilnīgi visiem, neatsakoties ne no viena. Tie, kuri visā pasaulē mīl Kristu, sekojot viņam, veido milzīgu draudzīgu kopienu. Tā ir šī sadraudzība. Tieši tādēļ viņi var sniegt ieguldījumu cilvēces ievainojumu dziedināšanā: neizceļot paši sevi, veicināt solidaritātes globalizāciju, kas neizslēdz nevienu cilvēku.
 
Kā ikviens var tajā piedalīties?

Pirmais priekšlikums - Pievienoties vietējai lūgšanu kopienai


Mīliet cits citu; no tā visi pazīs, ka esat mani mācekļi. (Jāņa 13:34)

Dažreiz, piemēram, starptautiskās tikšanās reizēs, šī draudzības kopiena kļūst redzama. Šādi pasākumi gan notiek neregulāri, taču ikvienā vietā ir iespējams sastapt kādu, iespējams, gluži niecīgu, šīs lielās kopienas daļu. Ticību nav iespējams izdzīvot vienatnē. Ticība dzimst sadraudzības pieredzē, atklājot, ka Kristus ir neierobežotas vienotības avots.

Ja vien vietējās kopienas (ko mēs saucam arī par draudzēm) un kalpotāju grupas aizvien vairāk kļūtu par draudzības vietām! Par siltām un viesmīlīgām vietām, kur mēs viens otru atbalstām, esam uzmanīgi pret vājākajiem, pret svešiniekiem, pret cilvēkiem, kas nav ar mums vienisprātis…

Ierosinājums visiem: vai dalība svētdienas dievkalpojumā vai kādās citās aktivitātēs kopā ar gluži svešiem cilvēkiem ļauj jums piedzīvot sadraudzību?

Ierosinājums vietējo draudžu vadītājiem: uzklausīt jauniešus, ieraudzīt un pieņemt to, ko viņi spēj sniegt vietējai kopienai, atklāt to arī vecākajai paaudzei.


Otrs priekšlikums - Paplašināt draudzību ārpus robežām, kas mūs iegrožo


Ko jūs esat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs esat man darījuši. (Mateja 25:40)

Jēzus bija uzmanīgs pret ikvienu, ko sastapa, īpaši – pret nabagajiem, bērniem un tiem, kuri apkārtējiem šķita nenozīmīgi. Sekojot viņam, mēs varam šķērsot robežas pretim tiem, kas ir trūkumā. Mēs varam vienoties solidaritātes aktā gan kopā ar atšķirīgu piederību kristiešiem, gan ar citas ticības cilvēkiem.

Neatkarīgi no tā, vai nabadzība ir materiāla, vai garīga, solidaritāte ietver divu virzienu dalīšanos: sniedzot palīdzību, mēs bieži esam arī tās saņēmēji.

Ierosinājums visiem: kāpēc neizraudzīties viena gada garumā kādu apkaimes situāciju vai cilvēkus, kam piedāvāt draudzīgu klātbūtni un izrādīt solidaritāti: bezpajumtniekus, nabagos, slimos, cilvēkus ar invaliditāti, pamestus bērnus, imigrantus, bezdarbniekus…?

Ierosinājums vietējo draudžu vadītājiem: palīdzēt jauniešiem uzmeklēt situācijas, kurās ir nepieciešama un iespējama solidaritāte.


Trešais priekšlikums - Regulāri dalieties un lūdziet cits ar citu


Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū. (Mateja 18:20)

Dažiem jauniešiem ticību Dievam var padarīt gandrīz neiespējamu sāpīgi pārbaudījumi, pamestība, vientulība vai skaudra netaisnības izjūta. Ticībā vienmēr pastāv risks – uzticēšanās risks.

Ar ko kopā es varu iet un pārdomāt savu ticības ceļu?

Ierosinājums visiem: nepalieciet vieni ar saviem jautājumiem, atrodiet dažus cilvēkus, ar kuriem varat dalīties – reizi nedēļā vai mēnesī. Izlasiet kopīgi kādu Evaņģēlija lappusi vai citu lasījumu, lūdzieties pārmaiņus ar dziesmām, Bībeles lasīšanu, garāku klusuma brīdi.

Ierosinājums vietējo draudžu vadītājiem: iedrošināt un atbalstīt šīs mazās lūgšanu un sarunu grupas, palīdzēt tām aizvien būt atvērtām un viesmīlīgām pret citiem.


Ceturtais priekšlikums - Padarīt redzamāku sadraudzību starp visiem, kuri mīl Kristu


Jūs esat Kristus miesa. (1. Korintiešiem 12:27)

Mūsu ciemā, pilsētā, reģionā ir cilvēki, kuri arī mīl Kristu, taču citādi, nekā mēs. Saukt sevi par kristiešiem nozīmē nest Kristus vārdu. Savu kristiešu identitāti mēs saņemam kristībās, kur tiekam savienoti ar Kristu. Meklēsim, kā padarīt redzamāku šo kopējo identitāti, nevis uzsvērsim katrs savas konfesionālās identitātes.

Ja atšķirības šķiet nesavienojamas, tas nav iemesls pagriezt muguru. Savas dzīves laikā Kristus pārvarēja visas robežas un pie krusta izpleta savas rokas pāri visiem, kas bija savstarpēji šķirti. Ja kristieši vēlas sekot Kristum un ļaut Dieva gaismai spīdēt pasaulē, viņi nevar palikt nošķirti. Tas ir Svētais Gars, kurš mūs savieno.

Ierosinājums visiem: kāpēc nedoties pretim tiem, kuri ir atšķirīgi, – pie citām grupām, draudzēm, kustībām, konfesijām, pie iebraucēju kristiešu kopienām…? Varam doties ciemos, ļaut citiem uzņemt mūs vai ielūgt viņus. Mēs varam kopīgi vērsties pie Kristus vienkāršā lūgšanā, būdami „zem viena jumta” un negaidot, līdz viss pilnībā saskanēs. Tā varam dzīvot cerībā uz pilnīgu sadraudzību.

Ierosinājums vietējo draudžu vadītājiem: savā kalpošanā visu, kas vien iespējams, darīt kopā ar citu konfesiju kristiešiem un nedarīt neko, nerēķinoties ar citiem.

informācija pēdējo reizi atjaunota: 2013.gada 26.decembris

Zemāk pieejamajā bukletā ir iekļauti 2014.gada četri priekšlikumi, kā arī teksts "Uzklausot Āzijas jauniešus " :

PDF - 1.2 Mo