Dziesma

Psalms

Kā briedis alkst pēc ūdens upēm,

tā mana dvēsele alkst tevis, Dievs!

Slāpst man dvēsele pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva!

Kad nākšu un redzēšu Dievu vaigu vaigā?

Manas asaras ir mana maize dienu un nakti!

Tie saka man visu dienu: kur ir tavs Dievs?

Ko tu tik nomākta, mana dvēsele, ko plosies manī?

Gaidi uz Dievu, es atkal slavēšu viņu, manu glābiņu un manu Dievu!

no 42.psalma

Lasījums

Pāvils raksta: Ko lai mēs par to sakām? Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums? Kā tad viņš, kas savu paša Dēlu nav saudzējis, bet atdevis viņu par mums visiem, līdz ar viņu nedāvās mums visas lietas? Kas apsūdzēs Dieva izredzētos? – Dievs tos attaisno. Kas tos pazudinās? – Ir taču Kristus Jēzus, kas miris, vēl vairāk, kas augšāmcēlies, kas ir pie Dieva labās rokas un kas aizstāv arī mūs! Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai bēdas, vai nelaimes, vai vajāšanas, vai bads, vai kailums, vai briesmas, vai zobens? Tā, kā ir rakstīts: tevis dēļ mēs augu dienu topam nodoti nāvē, mēs esam pielīdzināti kaujamām avīm. Bet visā tajā mēs pārpārēm esam uzvarētāji, pateicoties Kristum, kas mūs ir mīlējis. Un es esmu pārliecināts, ka nedz nāve, nedz dzīve, nedz eņģeļi, nedz varas, nedz tagadne, nedz nākotne, nedz spēki, nedz augstumi, nedz dziļumi, nedz kāda cita radīta lieta mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības, kas ir Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Romiešiem 8:31-39

{vai}

Tad viņš atkal aizgāja pie jūras, un visi ļaudis nāca pie viņa, un viņš tos mācīja. Garām iedams, viņš ieraudzīja Leviju, Alfeja dēlu, pie muitnīcas sēžam un tam sacīja: "Seko man!" Tad tas piecēlies gāja viņam līdzi. Reiz viņš apsēdās tā namā pie galda, un līdz ar Jēzu un viņa mācekļiem tur sēdēja arī daudz muitnieku un grēcinieku, jo daudz tādu viņam sekoja. Kad rakstu mācītāji no farizeju vidus viņu redzēja ēdam kopā ar grēciniekiem un muitniekiem, tie jautāja viņa mācekļiem: "Kādēļ viņš ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?" Jēzus, to dzirdējis, tiem sacīja: "Veseliem ārsta nevajag, bet gan slimajiem. Es neesmu nācis aicināt taisnos, bet grēciniekus."

Marka 2:13-17

Dziesma

Klusums

Litānija

Jēzu, maigais un sirds pazemīgais, Tu nāc pie ikviena cilvēka atklāt Tēva mīlestību, {mēs Tevi lūdzam}.

Jēzu, bezgalīgais labums, Tu atbrīvo saistītos, Tu piedod mūsu grēkus, {mēs Tevi lūdzam}.

Jēzu, mūsu miers un patvērums, Tavs jūgs ir patīkams un Tava nasta viegla, {mēs Tevi lūdzam}.

Jēzu, Tēva sūtītais, Tu dziedini mūsu aklumu, {mēs Tevi lūdzam}.

Jēzu, dzīvības maize, Tu pabaro mūsu sirdis ar Saviem vārdiem, {mēs Tevi lūdzam}.

Jēzu, Tu nāci uz zemes, lai iededzinātu dzīvo uguni, {mēs Tevi lūdzam}.

Jēzu, no nāves uzcēlies, Tu dod mums prieku, {mēs Tevi lūdzam}.

Jēzu, Tu esi Ceļš, Patiesība un Dzīvība, {mēs Tevi Lūdzam}.

Mūsu Tēvs

Lūgšana

Jēzu, mūsu siržu gaisma, kopš Tu piecēlies no nāves, Tu nekad neesi pārtraucis nākt pie mums. Lai kur mēs atrastos savā dzīvē, Tu mūs vienmēr gaidi. Un Tu mums saki: nāciet pie manis, visi, kas esat noskumuši un jūs tapsiet iepriecināti!

{vai}

Svētī mūs, Kristu; dod, ka paliekam Tavu Kalna Svētību garā: priekā, vienkāršībā un žēlastībā.

Dziesmas