Dziesma

Psalms

Es mīlu To Kungu,

jo Viņš klausīja manas lūgšanas balsi.

Viņš piegrieza man Savu ausi,

tādēļ es Viņu piesaukšu visu savu mūžu.

Nāves tīkli tinās ap mani, mani sagrāba elles bailes,

es ieslīgu nelaimē un bēdās.

Bet es piesaucu Tā Kunga Vārdu:

"Izglāb manu dvēseli, ak, Kungs!"

Žēlīgs ir Tas Kungs un taisns,

žēlsirdīgs ir mūsu Dievs!

Tas Kungs pasargā vienbūtīgos, kas nešaubīdamies paļaujas uz Viņu:

kad es biju novārdzis, tad Viņš man palīdzēja.

Atgriezies savā mierā, mana dvēsele,

jo Tas Kungs dara tev labu.

no 116.psalma

Lasījums

Pār mani nāca Tā Kunga vārds, kas man sacīja: "Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām." Tad es atbildēju: "Ak, Kungs, mans Dievs, redzi, es neprotu runāt, jo es esmu vēl jauns!" Bet Tas Kungs man sacīja: "Nesaki: es esmu jauns, - jo tev jāiet visur, kurp Es tevi sūtīšu, un jārunā viss, ko Es tev pavēlēšu. Nebīsties no viņiem, jo Es esmu ar tevi un tevi pasargāšu!" saka Tas Kungs.

Jeremijas 1:4-8

{vai}

Un Viņš sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli. Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!- Tad viņš starp tiem sadalīja mantu. Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams. Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt. Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt. Un viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas, ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva. Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem! Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet, viņam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu un to skūpstīja. Bet dēls tam sacīja: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu. Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās; atnesiet baroto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies, jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.-Un viņi sāka līksmoties.

Lūkas 15:11-24

Dziesmas

Klusums

Litānija

Ka kristieši nepārtrauktu iet pie nekristiešiem un kļūtu par samierināšanās raugu cilvēces ģimenē, {mēs Tevi lūdzam.}

Par visiem, kas tic, par tiem, kuri kalpo Baznīcā, ka viņi var būt pilnīgi Evaņģēlija

liecinieki, {mēs Tevi lūdzam.}

Ka zemes augļi var tikt līdzvērtīgi sadalīti, {mēs Tevi lūdzam}.

Par visām tautām uz zemes, ka kari un vardarbība izbeigtos, {mēs Tevi lūdzam.}

Par nabadzīgajiem un nospiestajiem, {mēs Tevi lūdzam.}

Par tiem, kas cieš Kristus dēļ, par visiem, kas taisnības dēļ vajāti, {mēs Tevi lūdzam.}

Mūsu Tēvs

Lūgšana

Jēzu, lielākā no mīlestībām, Tu vienmēr esi bijis manī, bet es par to aizmirsu. Tu biji manas sirds dziļumos, bet es Tevi meklēju citur. Kad es biju tālu no Tevis, Tu mani gaidīji. Un tagad es uzdrošinos Tev teikt: „Augšāmceltais Kristu, Tu esi mana dzīve.”

{vai}

Svētī mūs, Kungs Kristu, caur savu piedošanu Tu liec mūsu pirkstā pazudušā dēla gredzenu.

Dziesmas