Dziedāšana ir viens no vissvarīgākajiem lūgšanas elementiem. Īsas dziesmas, ja tās tiek atkārtotas atkal un atkal, iegūst meditatīvu raksturu. Izmantojot tikai dažus vārdus, tās izsaka vienkāršu ticības patiesību, ko prātam ir viegli aptvert. Šī realitāte pamazām izlaužas cauri mūsu būtībai, kad šie vārdi tiek izdziedāti vēl un vēlreiz. Tādējādi meditatīvā dziedāšana kļūst par veidu, kādā klausīties Dievā. Tā ļauj ikvienam piedalīties kopīgā lūgšanā un pēcāk palikt un kopā gaidīt uz Dievu, bez nepieciešamības noteikt precīzu lūgšanas laiku.

Nekas nevar atvērt uzticības vārtus Dievam tā, kā to var cilvēku balsis, kas apvienojušās kopīgā dziesmā. Šis skaistums dod mums iespēju uz īsu brīdi ieraudzīt „debesu prieku uz zemes”, kā to dēvē Austrumu Kristieši. Un iekšējā pasaule mūsos izplaukst ziedos.

Šīs dziesmas satur arī personīgu lūgšanu. Caur tām mūsu būtība maz pamazām atrod iekšēju vienotību Dievā. Tās var turpināties mūsu sirds klusumā - kad mēs esam darbā, runājam ar apkārtējiem vai atpūšamies. Šādā veidā lūgšana un mūsu ikdienas dzīve ir savienotas. Tās ļauj mums turpināt lūgt par tad, kad mēs to neapzināmies, mūsu sirds klusumā.

„Dziesmas no Tezē”, kas publicētas dažādās valodās ir vienkāršas, bet ir nepieciešams sagatavoties, lai tās varētu izmantot lūgšanā. Šī sagatavošanās būtu jāveic pirms pašas lūgšanas, lai, kad tā sākas, lūgšanas atmosfēra saglabātos meditatīva un apcerīga.

Pašas lūgšanas laikā ir labāk, ja neviens nevada vai nediriģē mūziku; tādā veidā ikviens var sēdēt pretī krustam, ikonām un altārim. (Lielā draudzē varētu būt nepieciešams, ka kāds vada mazu grupu ar cilvēkiem, kas spēlē instrumentus vai arī dziedātājus, kas atbalsta pārējos lūgšanā. Tomēr tas būtu darāms pēc iespējas diskrētāk, vienmēr atceroties, ka viņi nesniedz priekšnesumu.) Persona, kas sāk dziesmas galvenokārt sēž priekšpusē un kopā ar tiem, kas lasa psalmu, lasījumu un aizlūgumus, sēž pretim altārim vai ikonām, nevis ar seju pret pārējiem. Ja dziesma tiek iesākta spontāni, tonis parasti ir pārāk zems. Kamertonis vai arī mūzikas instruments, kas nospēlē pirmo dziesmas noti vai pavada visu dziesmu, var palīdzēt iesākt dziesmu pareizajā toņkārtā. Pievērsiet uzmanību, lai temps nekļūst pārāk lēns, kā tas parasti notiek, ja dziesma ilgst zināmu laiku. Ja dalībnieku skaits pieaug, lai iesāktu un nobeigtu dziesmas, ir nepieciešams izmantot mikrofonu, vislabāk tādu, ko iespējams turēt rokās (dziesmas var tikt nobeigtas dziedot „Amen” uz pēdējās nots). Persona, kas sāk dziesmu var palīdzēt pārējiem dziedot mikrofonā, vienlaicīgi raugoties, lai tās dziedājums neapslāpē pārējās balsis. Laba skaņu sistēma ir ļoti svarīga, ja draudze ir liela; ja nepieciešams, pirms lūgšanas to pārbaudiet un izmēģiniet kopā ar cilvēkiem, kas izmantos mikrofonu.

Dziesmas dažādās valodās ir piemērotas lielām starptautiskām tikšanās reizēm. Lūgšanās, kurās piedalās dažādu vecumu cilvēki no vietējās apkaimes, lielākajai daļai dziesmu vajadzētu būt vai nu valodās, kuras dalībnieki saprot, vai arī latīņu valodā. Ja tas ir iespējams, izdaliet katram dalībniekam lapu vai bukletu ar dziesmām. Jūs varat arī iekļaut vienu vai divas labi zināmas vietējās baznīcas dziesmas.

Instrumenti: ģitāra vai sintezators var palīdzēt nodrošināt harmoniskāku dziesmas struktūru. Tie īpaši palīdz noturēt toņkārtu un tempu pareizajā augstumā un ātrumā. Ģitāras vajadzētu spēlēt klasiskajā, nevis tautiskajā stilā. Lai tās būtu labāk dzirdamas, varētu būt nepieciešams mikrofons. Papildus šim tradicionālajam pavadījumam, dziesmām ir arī partijas, ko var spēlēt citi instrumenti.