Ikonas palīdz padarīt lūgšanu skaistāku. Tās ir kā logi, kas ir atvērti uz dažādām Dieva Valstības realitātēm, padarot tās par daļu no mūsu lūgšanas šeit uz zemes.
Lai gan ikonas vispirmām kārtām ir attēli, tās nav tikai vienkāršas ilustrācijas vai dekorācijas. Tās ir iemiesojuma simboli, klātbūtne, kas piedāvā to pašu garīgo vēstījumu acīm, ko Vārds piedāvā ausīm.
Saskaņā ar astotā gadsimta teologu Svēto Jāni no Damaskas (St. John Damascene) ikonas ir balstītas Kristus atnākšanā uz zemes. Mūsu glābšana ir saistīta ar dievišķā Vārda iemiesošanos un tādēļ arī ar matēriju: „Pagātnē, bezķermeniskais un neredzamais Dievs nekad netika attēlots. Bet tagad Dievs ir parādījies miesā un dzīvojis starp cilvēkiem, es pārstāvu redzamo Dievā. Es nepielūdzu matēriju; es pielūdzu tās radītāju, kas ir kļuvis par miesu manis dēļ, un kas ir izvēlējies dzīvot matērijā un kas, caur matēriju, ir iemesls manai glābšanai.” (1. Lekcija, 16)
Caur ticību, ko tā izsaka, caur tās skaistumu un dziļumu, ikona var radīt telpu mieram un uzturēt cerību pilnas gaidas. Tā mūs aicina sagaidīt un uzņemt pestīšanu miesā un radībā.
