Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis. Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas, pravietošana beigsies, valodas apklusīs, atziņa izbeigsies. Jo nepilnīga ir mūsu atziņa un nepilnīga mūsu pravietošana. Bet, kad nāks pilnība, tad beigsies, kas bija nepilnīgs. Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu. Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī, bet tad vaigu vaigā; tagad es atzīstu tik pa daļai, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts. Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. (1.Korintiešiem 13)

Svētā Pāvila varenā slavas dziesma mīlestībai ir labi pazīstama. Bet vai šajā kontekstā mēs tajā patiešām izlasām tās īsto nozīmi? Nav nepareizi lasīt to kāzās, kā mēs to bieži darām, bet ir jāatceras, ka tās patiesais konteksts ir kopiena – dzīve kopā. Ja 1.vēstules Korintiešiem 13.nodaļa pilnībā ir veltīta mīlestībai, tas ir tāpēc, ka Sv.Pāvilam mīlestība ir pamats patiesai izpratnei par to, ko prasa dzīve kopienā. Tās ir Pāvila bažas viscaur šai vēstulei.

Rakstu vietu, kas ir kļuvusi pazīstama, kā slavas dziesma žēlsirdībai, mēs varam viegli sadalīt trīs daļās. 1.-3.pants runā par mīlestības būtību: bez visām garīgajām dāvanām mēs esam bezvērtīgi. Otrajā daļā no 4.-8.pantam, Pāvils 16 darbības vārdos uzskaita mīlestības īpašības. Septiņi ir izmantoti, lai pateiktu, kas ir mīlestība, un deviņi citi, lai pateiktu, kas tā nav. Tikai rūpīgi izpētot šos vārdus mēs varam saprast, ko nozīmē mīlēt. Visbeidzot, pēdējā daļā no 8.b-12.pantam, Pāvils pasludina mīlestības mūžīgumu un tādēļ tās pārākumu pār visām citām garīgajām patiesībām. Tas ļauj Pāvilam Rakstu vietas beigās teikt, ka mīlestība ir lielākā no visām (13.p).

Ja pirmā daļa ir samērā pašsaprotama un tai nav vajadzīgs komentārs, otrā daļa, kas koncentrējas uz mīlestības īpašībām, ir pamācoša. Pāvils smalkā veidā ietver gandrīz visus jautājumus, kuriem viņš ir pievērsies iepriekšējās šīs vēstules nodaļās. Mēs varam iedomāties korintiešu neērtības sajūtu, kas tie lasīja vai klausījās šīs rindas, jo Pāvils tiem saka: „Šeit ir viss, ko Jūs neīstenojat dzīvē! Jūs neatradāt pareizās atbildes uz jautājumiem, ar ko sastapāties.” Pareizāk sakot, uz jautājumu par korintiešiem dotajām garīgajām dāvanām, jautājumu, ko šī nodaļa īpaši izceļ. Jāatceras, ka korintiešiem netrūka entuziasma, īpaši par jebko, kas vairotu viņu zināšanas. Gluži otrādi, tajā viņi bija īpaši ieinteresēti. Bet viņi nesaprata tiem doto dāvanu patieso jēgu: Dievs tās bija devis, lai uzlabotu dzīvi kopā ar citiem, nevis lai glaimotu to cilvēku patmīlībai, kam tās bija piešķirtas. Pāvils uz to jau bija norādījis 8.nodaļā: „Atziņa dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ” (8:1). Tagad viņš nostiprina savu domu: „Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga” (13:4). Kad mīlestība ieņem savu īsto vietu, kopiena var dzīvot, attīstīties un tikt atjaunota. Tā vairs nav vieta nebeidzamai sāncensībai, aizvainojumam un greizsirdībai.

Kāds rakstīja, ka „mīlestība dod jēgu citkārt neizskaidrojamai pasaulei” (Richard B. Hays). Šī ir skaista atziņa. Patiesībā pašā mīlestībā ir neizskaidrojamais. Nepietiek pieturēties pie principiem vai zināt, kam bija vai nebija taisnība strīdīgā jautājumā. Ja mēs runājam par dzīvi Baznīcā, tie, kas mīl, atradīs pareizās atbildes, pareizo uzvedību vai rīcību, kas vislabāk palīdzēs kopienai augt. Iespējams pretēji korintiešiem, Pāvils neaizmirst, ka mēs vēl joprojām esam ceļā, ka mēs ejam uz priekšu, cik labi vien spējam. Par laimi mums visiem „mīlestība ir pacietīga.”

 Kuras no Sv.Pāvila uzskaitītajām mīlestības īpašībām 1.vēstules korintiešiem 13.nodaļā tevi uzrunā saistībā ar kādu jautājumu, kas šobrīd ir svarīgs tavā dzīvē?

 Kas mainās, kad mēs redzam dzīvi kopā ar citiem kā ceļu, pa kuru ejot cilvēks mācās mīlēt?